Lilaste- Carnikava. Cilvēki kā izskalotas jūraszvaigznes
Izkāpju Lilastes vilciena stacijā un pa mežiem un tanku ceļiem sameklēju upi, pie kuras pagājušoreiz debesis sagriezās un satumsa. Caur kāpām izeju līdz krastam- skatam paveras siltas, gaiši brūnas smiltis un melni zils, mierīgs ūdens . Cilvēki te atpūšas, tik apģērbti, cik katram gribas. Te ir bohēmas pludmale, un neviens viens otram netraucē. Te nav arī mērķtiecīgi uz nūdistiem vērstu acu, jo šī oāze tālu no pilsētām un ir liela iespēja, ka te atbraucot, kailuma var arī nebūt. Karsts. Saminstinos pāris bikini ķermeņu priekšā un tomēr novelku visu lieko un metos ūdenī. Ūdens nav daudz vēsāks par gaisu- veldzi jūlija vidū jūrā neatrast, vismaz ne šovasar. Un arī šoreiz eju ūdenī un ārā neskaitāmas reizes, lai būtu vieglāk elpot un varbūt arī iet. Rīgas un civilizācijas tuvums te progresīvi pieaug- jo tuvāk Rīgai eju, jo vairāk te cilvēku. Ļauži kā izskalotas jūraszvaigznes un snaudoši roņi ir sagūluši jūras krastā, un šķiet, spēlē nekustības spēli. Saule spīd tieši sejā, un nevien
